About Intellectual Property IP Training Respect for IP IP Outreach IP for… IP and... IP in... Patent & Technology Information Trademark Information Industrial Design Information Geographical Indication Information Plant Variety Information (UPOV) IP Laws, Treaties & Judgements IP Resources IP Reports Patent Protection Trademark Protection Industrial Design Protection Geographical Indication Protection Plant Variety Protection (UPOV) IP Dispute Resolution IP Office Business Solutions Paying for IP Services Negotiation & Decision-Making Development Cooperation Innovation Support Public-Private Partnerships AI Tools & Services The Organization Working with WIPO Accountability Patents Trademarks Industrial Designs Geographical Indications Copyright Trade Secrets WIPO Academy Workshops & Seminars IP Enforcement WIPO ALERT Raising Awareness World IP Day WIPO Magazine Case Studies & Success Stories IP News WIPO Awards Business Universities Indigenous Peoples Judiciaries Genetic Resources, Traditional Knowledge and Traditional Cultural Expressions Economics Gender Equality Global Health Climate Change Competition Policy Sustainable Development Goals Frontier Technologies Mobile Applications Sports Tourism PATENTSCOPE Patent Analytics International Patent Classification ARDI – Research for Innovation ASPI – Specialized Patent Information Global Brand Database Madrid Monitor Article 6ter Express Database Nice Classification Vienna Classification Global Design Database International Designs Bulletin Hague Express Database Locarno Classification Lisbon Express Database Global Brand Database for GIs PLUTO Plant Variety Database GENIE Database WIPO-Administered Treaties WIPO Lex - IP Laws, Treaties & Judgments WIPO Standards IP Statistics WIPO Pearl (Terminology) WIPO Publications Country IP Profiles WIPO Knowledge Center WIPO Technology Trends Global Innovation Index World Intellectual Property Report PCT – The International Patent System ePCT Budapest – The International Microorganism Deposit System Madrid – The International Trademark System eMadrid Article 6ter (armorial bearings, flags, state emblems) Hague – The International Design System eHague Lisbon – The International System of Appellations of Origin and Geographical Indications eLisbon UPOV PRISMA UPOV e-PVP Administration UPOV e-PVP DUS Exchange Mediation Arbitration Expert Determination Domain Name Disputes Centralized Access to Search and Examination (CASE) Digital Access Service (DAS) WIPO Pay Current Account at WIPO WIPO Assemblies Standing Committees Calendar of Meetings WIPO Official Documents Development Agenda Technical Assistance IP Training Institutions COVID-19 Support National IP Strategies Policy & Legislative Advice Cooperation Hub Technology and Innovation Support Centers (TISC) Technology Transfer Inventor Assistance Program WIPO GREEN WIPO's Pat-INFORMED Accessible Books Consortium WIPO for Creators WIPO ALERT WIPO Translate Speech-to-Text Classification Assistant Member States Observers Director General Activities by Unit External Offices Job Vacancies Procurement Results & Budget Financial Reporting Oversight
Arabic English Spanish French Russian Chinese
Laws Treaties Judgments Browse By Jurisdiction

European Union (EU)

EU213

Back

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) № 2015/2436 (2015. gada 16. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (Dokuments attiecas uz EEZ)

 EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2015/ 2436 - (2015. gada 16. decembris), - ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm

I

(Leģislatīvi akti)

DIREKTĪVAS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2015/2436

(2015. gada 16. decembris),

ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm

(pārstrādāta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1) Būtu jāizdara vairāki grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/95/EK (3). Skaidrības labad minētā direktīva būtu jāpārstrādā.

(2) Direktīva 2008/95/EK ir saskaņojusi būtiskus noteikumus preču zīmju materiālajās tiesībās, kas pieņemšanas brīdī vistiešāk ietekmēja iekšējā tirgus darbību, radot kavēkļus preču brīvai apritei un pakalpojumu sniegšanas brīvībai Savienībā.

(3) Preču zīmju aizsardzība dalībvalstīs pastāv līdztekus Savienības mērogā pieejamajai Eiropas Savienības preču zīmju (“ES preču zīmes”) aizsardzībai, kas ir vienota pēc būtības un ir spēkā visā Savienībā, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 207/2009 (4). Preču zīmju sistēmu līdzāspastāvēšana un līdzsvars valstu un Savienības līmenī faktiski ir Savienības pieejas stūrakmens intelektuālā īpašuma aizsardzībai.

(4) Pēc Komisijas 2008. gada 16. jūlija paziņojuma “Eiropas rūpnieciskā īpašuma tiesību stratēģija” Komisija veica vispusīgu novērtējumu par preču zīmju sistēmas vispārējo darbību Eiropā kopumā, kas attiecās uz Savienības un valstu līmeņa sistēmām un to abu mijiedarbību.

23.12.2015. L 336/1Eiropas Savienības Oficiālais VēstnesisLV

(1) OV C 327, 12.11.2013., 42. lpp. (2) Eiropas Parlamenta 2014. gada 25. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2015. gada 10. novembra nostāja

pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2015. gada 15. decembra nostāja. (3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/95/EK (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču

zīmēm (OV L 299, 8.11.2008., 25. lpp.). (4) Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 24.3.2009., 1. lpp.).

(5) 2010. gada 25. maija secinājumos par preču zīmju sistēmas Eiropas Savienībā turpmāku pārskatīšanu Padome aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumus Regulas (EK) Nr. 207/2009 un Direktīvas 2008/95/EK pārskatīšanai. Pārskatot minēto direktīvu, būtu jāietver pasākumi, kas to padarītu saskanīgāku ar Regulu (EK) Nr. 207/2009 un kas tādējādi samazinātu neatbilstības visā ES preču zīmju sistēmā kopumā, vienlaikus saglabājot valstu preču zīmju aizsardzību kā pievilcīgu izvēles iespēju pieteikuma iesniedzējiem. Šajā ziņā būtu jānodrošina papildinoša saikne starp ES preču zīmju sistēmu un valstu preču zīmju sistēmām.

(6) Komisija 2011. gada 24. maija paziņojumā “Intelektuālā īpašuma tiesību vienotais tirgus” secināja, ka nolūkā apmierināt ieinteresēto personu pieaugošās prasības pēc ātrākām, kvalitatīvākām, racionalizētākām preču zīmju reģistrācijas sistēmām, kas ir arī konsekventākas, lietotājdraudzīgākas, publiski pieejamas un kurās būtu izmantotas jaunākās tehnoloģijas, ir jāmodernizē preču zīmju sistēma visā Savienībā un tā jāpielāgo interneta laikmetam.

(7) Šīs direktīvas nolūkā veiktajā apspriešanā un novērtēšanā tika konstatēts, ka, lai arī valstu tiesību akti iepriekš tika daļēji saskaņoti, joprojām ir jomas, kurās turpmāka saskaņošana varētu pozitīvi ietekmēt konkurētspēju un izaugsmi.

(8) Lai sasniegtu mērķi veicināt un izveidot labi funkcionējošu iekšējo tirgu un sekmētu preču zīmju iegūšanu un aizsardzību Savienībā, kas nāktu par labu Eiropas uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, izaugsmei un konkurētspējai, tiesību aktu tuvināšanas ierobežotā joma, kas panākta ar Direktīvu 2008/95/EK, ir jāpaplašina nolūkā ietvert citus preču zīmju materiālo tiesību aspektus, kas reglamentē preču zīmes, kuras aizsargātas, tās reģistrējot saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 207/2009.

(9) Lai preču zīmes visā Savienībā varētu vieglāk reģistrēt un pārvaldīt, ir svarīgi tuvināt ne tikai materiālo tiesību noteikumus, bet arī procesuālos noteikumus. Tādēļ būtu jāsaskaņo galvenie procesuālie noteikumi preču zīmju reģistrācijas jomā dalībvalstīs un ES preču zīmju sistēmā. Attiecībā uz procedūrām, kuras reglamentē valstu tiesību akti, ir pietiekami noteikt vispārīgos principus, ļaujot dalībvalstīm paredzēt konkrētākus noteikumus.

(10) Ir būtiski nodrošināt, ka visu dalībvalstu tiesību sistēmas reģistrētām preču zīmēm nodrošina vienādu aizsardzību. Saskaņā ar plašu aizsardzību, kas piešķirta ES preču zīmēm, kurām ir reputācija Savienībā, plaša aizsardzība būtu jāpiešķir arī valstu līmenī visām reģistrētajām preču zīmēm, kurām ir reputācija attiecīgajā dalībvalstī.

(11) Šai direktīvai nebūtu jāatņem dalībvalstīm tiesības turpināt aizsargāt lietojot iegūtās preču zīmes, bet būtu jāņem vērā tikai attiecībā uz to saistību ar preču zīmēm, kas iegūtas reģistrācijas ceļā.

(12) Tiesību aktu tuvināšanas mērķu sasniegšana prasa, lai apstākļi reģistrētas preču zīmes iegūšanai un uzturēšanai visās dalībvalstīs kopumā būtu vienādi.

(13) Šā iemesla dēļ vajag uzskaitīt apzīmējumu, kas var veidot preču zīmi, paraugus ar noteikumu, ka šādi apzīmējumi ļauj skaidri atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. Lai izpildītu preču zīmju reģistrācijas sistēmas mērķus, proti, nodrošināt juridisko noteiktību un pareizu pārvaldību, ir arī svarīgi pieprasīt, lai zīmi varētu atveidot tādā veidā, kas ir skaidrs, precīzs, pašpietiekams, viegli pieejams, saprotams, noturīgs un objektīvs. Apzīmējumu būtu jāļauj atveidot jebkurā piemērotā veidā, izmantojot vispār­ pieejamu tehnoloģiju, un tādējādi tam nav obligāti jābūt grafiskam attēlam, ja vien atveidojums šajā nolūkā piedāvā pietiekamas garantijas.

(14) Turklāt atteikuma vai spēkā neesamības pamati, kas attiecas uz pašu preču zīmi, tostarp jebkādas atšķirtspējas trūkums vai pamati, kas attiecas uz konfliktiem starp preču zīmi un agrākām tiesībām, ir izsmeļoši jāuzskaita, pat ja daži no minētajiem pamatiem ir uzskaitīti kā izvēles varianti dalībvalstīm, kuras tādējādi spēj tos uzturēt spēkā vai ieviest savos tiesību aktos un citos normatīvos aktos.

23.12.2015.L 336/2 Eiropas Savienības Oficiālais VēstnesisLV

(15) Lai nodrošinātu, ka aizsardzības līmeņi, kas ar Savienības tiesību aktiem un valstu tiesībās piešķirti ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tiek piemēroti vienotā un izsmeļošā veidā, pārbaudot atteikuma absolūtos un relatīvos pamatus visā Savienībā, šajā direktīvā būtu jāparedz tādi paši noteikumi attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kādi ir ietverti Regulā (EK) Nr. 207/2009. Turklāt ir lietderīgi arī nodrošināt, ka absolūto atteikuma pamatu piemērošanas joma tiek paplašināta, lai to attiecinātu arī uz aizsargātiem tradicionālajiem apzīmējumiem attiecībā uz vīnu un garantētajām tradicionālajām īpatnībām.

(16) Aizsardzībai, ko iegūst reģistrēta preču zīme, kuras funkcija jo īpaši ir garantēt preču zīmi kā izcelsmes norādi, jābūt absolūtai gadījumā, ja pastāv identiskums starp preču zīmi un atbilstošo apzīmējumu un starp precēm vai pakalpojumiem. Aizsardzība būtu jāpiemēro arī līdzības gadījumā starp preču zīmi un apzīmējumu un starp precēm vai pakalpojumiem. Obligāti ir jāsniedz līdzības jēdziena interpretācija attiecībā uz sajaukšanas iespēju. Sajaukšanas iespējai, kuras novērtējums ir atkarīgs no daudziem elementiem, un jo īpaši no preču zīmes atpazīs­ tamības tirgū, iespējamām asociācijām ar lietoto vai reģistrēto apzīmējumu, no līdzības pakāpes starp preču zīmi un apzīmējumu un starp identificētajām precēm vai pakalpojumiem, būtu jāveido īpaši nosacījumi šādai aizsardzībai. Veidiem, kādos var konstatēt sajaukšanas iespēju, un jo īpaši pierādīšanas pienākumam šajā saistībā, vajadzētu būt attiecīgās valsts procesuālo noteikumu jautājumam, kas šajā direktīvā nebūtu jāskar.

(17) Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un pilnīgu atbilstību prioritātes principam, saskaņā ar kuru reģistrētai agrākai preču zīmei ir prioritāte pār vēlāk reģistrētām preču zīmēm, ir jāparedz, ka ar preču zīmi piešķirtu tiesību īstenošanai nebūtu jāskar tās īpašnieku tiesības, kuras iegūtas pirms minētās preču zīmes pieteikuma iesniegšanas vai prioritātes datuma. Šāda pieeja atbilst 1994. gada 15. aprīļa Līguma par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām (“TRIPS līgums”) 16. panta 1. punktam.

(18) Ir lietderīgi paredzēt, ka preču zīmes pārkāpumu var noteikt tikai tad, ja ir konstatēts, ka pārkāpuma preču zīme vai apzīmējums ir lietoti komercdarbībā nolūkā atšķirt preces vai pakalpojumus. Apzīmējuma izmantošana citiem nolūkiem, kas nav preču vai pakalpojumu atšķiršana, būtu jāreglamentē ar valstu tiesību aktu noteikumiem.

(19) Preču zīmes pārkāpuma jēdzienam būtu jāietver arī tas, ka apzīmējumu lieto kā komercnosaukumu vai līdzīgu nosaukumu, ja šāda lietošana notiek nolūkā atšķirt preces vai pakalpojumus.

(20) Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un pilnīgu atbilstību konkrētiem Savienības tiesību aktiem, ir lietderīgi paredzēt, ka preču zīmes īpašniekam vajadzētu būt tiesībām aizliegt trešām personām lietot apzīmējumu salīdzi­ nošajā reklāmā, ja šāda salīdzinošā reklāma ir pretrunā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/114/EK (1).

(21) Lai stiprinātu preču zīmju aizsardzību un efektīvāk apkarotu viltošanu un saskaņā ar starptautiskajiem pienākumiem, kas ir dalībvalstīm Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) regulējumā, jo īpaši Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) V pantā par tranzīta brīvību, un attiecībā uz ģenēriskajām zālēm – 2001. gada 14. novembrī Dohas PTO Ministru konferencē pieņemtajā “Deklarācijā par TRIPS līgumu un sabiedrības veselību”, preču zīmes īpašniekam būtu jādod tiesības neļaut trešām personām komercdarbībā ievest preces dalībvalstī, kurā attiecīgā preču zīme ir reģistrēta, neizlaižot brīvā apgrozībā, ja šādas preces ir ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas ir marķētas ar preču zīmi, kura ir identiska vai pēc būtības identiska preču zīmei, kas ir reģistrēta šādām precēm.

(22) Šādā nolūkā ES preču zīmju īpašniekiem būtu jābūt atļautam novērst noteikumus pārkāpjošu preču ievešanu un to pakļaušanu visām muitas situācijām, tostarp jo īpaši tranzītam, pārkraušanai, uzglabāšanai noliktavās, brīvajām zonām, pagaidu uzglabāšanai, ievešanai pārstrādes nolūkā vai pagaidu ievešanai, arī tad, ja šīs preces nav paredzētas laišanai attiecīgās dalībvalsts tirgū. Veicot muitas kontroles, muitas iestādēm, tostarp pēc tiesību turētāju lūguma, būtu jāizmanto pilnvaras un procedūras, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 608/2013 (2). Konkrētāk, muitas iestādēm vajadzīgās kontroles būtu jāveic, pamatojoties uz riska analīzes kritērijiem.

23.12.2015. L 336/3Eiropas Savienības Oficiālais VēstnesisLV

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/114/EK (2006. gada 12. decembris) par maldinošu un salīdzinošu reklāmu (OV L 376, 27.12.2006., 21. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 608/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 (OV L 181, 29.6.2013., 15. lpp.).

(23) Lai saskaņotu vajadzību nodrošināt efektīvu ar preču zīmi saistīto tiesību īstenošanu ar nepieciešamību izvairīties no brīvas aprites traucējumiem komercdarbībā ar likumīgām precēm, preču zīmes īpašnieka tiesības nebūtu jāīsteno gadījumā, ja vēlākā procedūrā, kas ierosināta tiesu iestādē vai citā iestādē, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu pēc būtības par to, vai attiecībā uz preču zīmi ir noticis pārkāpums, preču deklarētājs vai turētājs var pierādīt, ka reģistrētās preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt laist preces tirgū galamērķa valstī.

(24) Regulas (ES) Nr. 608/2013 28. pantā ir noteikts, ka tiesību īpašniekam ir jāatbild par zaudējumiem preču valdītājam, ja pēc tam inter alia tiek konstatēts, ka ar attiecīgajām precēm nepārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības.

(25) Būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu ģenērisko zāļu netraucētu tranzītu. Ievērojot starptautiskos nepatentētos nosaukumus (INN) kā pasaulē atzītus sugasvārdus, ar ko apzīmē aktīvās vielas farmaceitisko preparātu ražošanā, ir būtiski pienācīgi ņemt vērā spēkā esošos ar preču zīmi saistīto tiesību seku ierobežojumus. Tāpēc preču zīmes īpašniekam nevajadzētu būt tiesībām liegt trešām personām ievest preces dalībvalstī, kurā attiecīgā preču zīme ir reģistrēta, neizlaižot minētās preces brīvā apgrozībā šajā valstī, pamatojoties uz līdzību starp zālēs esošās aktīvās vielas INN un attiecīgo preču zīmi.

(26) Lai ļautu reģistrētu preču zīmju īpašniekiem efektīvāk apkarot viltošanu, tiem vajadzētu būt tiesībām aizliegt marķēt preces ar pārkāpuma preču zīmēm un konkrētus sagatavošanās darbus, kas tiek veikti pirms šādas marķēšanas.

(27) Izņēmuma tiesībām, ko piešķir preču zīme, nebūtu jādod īpašniekam tiesības aizliegt trešām personām lietot apzīmējumus vai norādes, kuras izmanto taisnīgi un tādējādi saskaņā ar godīgu rūpniecisko vai komercdarījumu praksi. Lai radītu vienlīdzīgus nosacījumus komercnosaukumiem un preču zīmēm, ņemot vērā, ka komercnosau­ kumiem regulāri tiek piešķirta neierobežota aizsardzība pret vēlākām preču zīmēm, būtu jāuzskata, ka šāda lietošana tikai ietver trešās personas personvārda lietošanu. Šādai lietošanai būtu jāļauj turpmāk lietot aprakstošus apzīmējumus vai norādes vai apzīmējumus vai norādes bez atšķirtspējas. Turklāt īpašniekam nevajadzētu būt tiesībām novērst taisnīgu un godīgu preču zīmes lietošanu nolūkā identificēt vai norādīt uz precēm vai pakalpo­ jumiem, kas pieder īpašniekam. Preču zīmes lietošana, ko trešās personas veic nolūkā vērst patērētāja uzmanību uz tādu oriģinālo preču tālākpārdošanu, kuras sākotnēji pārdevis preču zīmes īpašnieks vai kuras pārdotas ar viņa piekrišanu Savienībā, būtu jāuzskata par taisnīgu, ja tā vienlaikus ir saskaņā ar godīgu rūpniecisko vai komercda­ rījumu praksi. Preču zīmes lietošana, ko trešās personas veic mākslinieciskās izteiksmes nolūkā, būtu jāuzskata par taisnīgu, ja tā vienlaikus ir saskaņā ar godīgu rūpniecisko vai komercdarījumu praksi. Turklāt šī direktīva būtu jāpiemēro tā, lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā ievērotas pamattiesības un pamatbrīvības, jo īpaši vārda brīvība.

(28) No brīvas preču aprites principa izriet, ka preču zīmes īpašniekam nevajadzētu būt tiesībām aizliegt trešai personai lietot šo preču zīmi precēm, kuras šis īpašnieks pats ir laidis apgrozībā Savienībā ar šo preču zīmi vai tas darīts ar viņa piekrišanu, izņemot gadījumus, kad īpašniekam ir pamatoti iemesli, lai iebilstu pret preču turpmāku komercializāciju.

(29) Juridiskās noteiktības dēļ ir svarīgi paredzēt, ka, nekaitējot viņa kā agrākas preču zīmes īpašnieka interesēm, viņš vairs nevar pieprasīt atzīt par spēkā neesošu vai iebilst pret tādas preču zīmes lietošanu, kura ir vēlāka par viņa paša preču zīmi un kuras lietošanu viņš ir apzināti pieļāvis nozīmīgu laikposmu, ja vien vēlākas preču zīmes pieteikums nav ticis iesniegts negodprātīgi.

(30) Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un aizsargātu likumīgi iegūtas preču zīmes tiesības, ir lietderīgi un vajadzīgi paredzēt, neskarot principu, ka ar vēlāku preču zīmi nevar vērsties pret agrāku preču zīmi, ka agrāku preču zīmju īpašniekiem nevajadzētu būt tiesībām panākt vēlākas preču zīmes atteikumu vai atzīšanu par spēkā neesošu vai iebilst pret šādas preču zīmes lietošanu, ja vēlākā preču zīme tika iegūta laikā, kad agrāko preču zīmi varēja atzīt par spēkā neesošu vai atcelt, piemēram, tāpēc, ka lietošanas gaitā tā vēl nebija ieguvusi atšķirtspēju vai ja ar agrāku preču zīmi nevarēja vērsties pret vēlāko preču zīmi, jo vajadzīgos noteikumus nevarēja piemērot, piemēram, ja agrākā preču zīme vēl nebija ieguvusi reputāciju.

23.12.2015.L 336/4 Eiropas Savienības Oficiālais VēstnesisLV

(31) Preču zīmes atbilst savam mērķim atšķirt preces vai pakalpojumus un ļauj patērētājiem veikt informētu izvēli tikai tad, ja tās tiek faktiski lietotas tirgū. Prasība par lietošanu ir arī vajadzīga, lai samazinātu Savienībā reģistrēto un aizsargāto preču zīmju kopējo skaitu, tādējādi arī samazinot konfliktu skaitu, kas rodas to starpā. Tāpēc ir svarīgi pieprasīt, lai reģistrētās preču zīmes tiktu faktiski lietotas saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kam tās ir reģistrētas, vai lai tās varētu atcelt, ja piecus gadus pēc reģistrēšanas procedūras beigām tās šādā saistībā netiek lietotas.

(32) Tādēļ reģistrēta preču zīme būtu jāaizsargā tikai tiktāl, ciktāl tā tiek faktiski lietota, un agrāk reģistrētai preču zīmei nebūtu jāsniedz tās īpašniekam tiesības iebilst pret vēlāku preču zīmi vai atzīt to par spēkā neesošu, ja attiecīgais īpašnieks savu preču zīmi faktiski nav lietojis. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka preču zīmi nevar sekmīgi lietot pārkāpuma procedūrā, ja pēc attiecīga pieprasījuma tiek konstatēts, ka preču zīmi varēja atcelt, vai, ja prasība ir iesniegta pret vēlākām tiesībām, – to varēja atcelt laikā, kad tika iegūtas šādas vēlākas tiesības.

(33) Ir lietderīgi nodrošināt, ka gadījumā, kad ES preču zīmei ir prasīta senioritāte no valsts preču zīmes vai saskaņā ar starptautisko kārtību reģistrētas preču zīmes, kura ir spēkā dalībvalstī, un kad preču zīme, kas ir pamatā senioritātes prasījumam, pēc tam ir dzēsta pēc īpašnieka iniciatīvas vai zaudējusi spēku, izbeidzoties reģistrācijas spēkā esamības termiņam, minētās preču zīmes spēkā esamību vēl var apstrīdēt. Šāda apstrīdēšana būtu jāattiecina tikai uz situācijām, kad preču zīmi būtu bijis iespējams atzīt par spēkā neesošu vai atceltu laikā, kad tā tika svītrota no reģistra.

(34) Lai nodrošinātu saskaņotību un sekmētu preču zīmju komerciālo lietošanu Savienībā, noteikumi, ko piemēro preču zīmēm kā īpašumtiesību objektiem, būtu pienācīgā mērā jāsaskaņo ar noteikumiem, kurus jau piemēro ES preču zīmēm, un tiem būtu jāietver noteikumi par nodošanu, licencēšanu, tiesībām in rem un izpildes panākšanu.

(35) Ir pierādījies, ka kolektīvās preču zīmes ir noderīgs instruments tādu preču un pakalpojumu reklamēšanai, kuriem ir kopīgas konkrētas īpašības. Tādēļ ir lietderīgi valstu kolektīvajām preču zīmēm piemērot noteikumus, kas ir līdzīgi noteikumiem, kurus piemēro Eiropas Savienības kolektīvajām preču zīmēm.

(36) Lai uzlabotu un sekmētu piekļuvi preču zīmju aizsardzībai un palielinātu juridisko noteiktību un paredzamību, preču zīmju reģistrācijas procedūrai dalībvalstīs vajadzētu būt efektīvai un pārredzamai, un tajā būtu jāievēro noteikumi, kas ir līdzīgi tiem, kuri piemērojami ES preču zīmēm.

(37) Lai nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz preču zīmju tiesību darbības jomu un sekmētu piekļuvi preču zīmju aizsardzībai, to preču un pakalpojumu apzīmējumiem un klasifikācijai, uz ko attiecas preču zīmes pieteikums, būtu jāpiemēro tie paši noteikumi visās dalībvalstīs, un tie būtu jāsaskaņo ar noteikumiem, ko piemēro ES preču zīmēm. Lai kompetentajām iestādēm un uzņēmējiem ļautu noteikt preču zīmes aizsardzības apjomu, ko pieprasa, pamatojoties vienīgi uz pieteikumu, preču un pakalpojumu apzīmējumiem būtu jābūt pietiekami skaidriem un precīziem. Vispārīgo terminu lietojums būtu jāinterpretē tā, lai iekļautu tikai tās visas preces un pakalpojumus, uz ko skaidri attiecas termina burtiskā nozīme. Skaidrības un juridiskās noteiktības dēļ dalībvalstu centrālajiem rūpnieciskā īpašuma birojiem un Beniluksa valstu Intelektuālā īpašuma birojam, savstarpēji sadarbojoties, būtu jācenšas sastādīt sarakstu, kurā ietver savu attiecīgo administratīvo praksi attiecībā uz preču un pakalpojumu klasifikāciju.

(38) Lai nodrošinātu efektīvu preču zīmju aizsardzību, dalībvalstīm būtu jādara pieejama efektīva administratīva iebildumu procedūra, ļaujot vismaz agrākas preču zīmes īpašniekam un jebkurai personai, kurai saskaņā ar attiecī­ gajiem tiesību aktiem ir atļauts izmantot tiesības, kas izriet no aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, apstrīdēt preču zīmes reģistrācijas pieteikumu. Turklāt nolūkā piedāvāt efektīvus līdzekļus nederīgu preču zīmju atcelšanai vai to atzīšanai par spēkā neesošām dalībvalstīm būtu jānodrošina administratīva procedūra atcelšanai vai atzīšanai par spēkā neesošu ilgākā transponēšanas laikposmā septiņus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

23.12.2015. L 336/5Eiropas Savienības Oficiālais VēstnesisLV

(39) Vēlams, lai dalībvalstu centrālie rūpnieciskā īpašuma biroji un Beniluksa valstu Intelektuālā īpašuma birojs sadarbotos savā starpā un ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju visās preču zīmju reģistrācijas un pārvaldības jomās nolūkā veicināt prakses un instrumentu konverģenci, piemēram, kopīgu vai savienotu datu bāzu un portālu izveidi un atjaunināšanu konsultēšanās un meklējumu vajadzībām. Dalībvalstīm turklāt būtu jānodrošina, ka to biroji sadarbojas savā starpā un ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju visās pārējās savu darbību jomās, kas ir saistītas ar preču zīmju aizsardzību Savienībā.

(40) Šai direktīvai nebūtu jānoraida, ka preču zīmēm piemēro dalībvalstu tiesību normas, kas nav tiesību akti par preču zīmēm, kā normas, kas attiecas uz negodīgu konkurenci, civiltiesisko atbildību vai patērētāju tiesību aizsardzību.

(41) Visām dalībvalstīm uzliek saistības Parīzes Konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (Parīzes konvencija) un TRIPS līgums. Nepieciešams, lai šī direktīva būtu pilnībā saskanīga ar minētās konvencijas un minētā līguma prasībām. Šai direktīvai nebūtu jāietekmē dalībvalstu saistības, kas izriet no minētās konvencijas un minētā līguma. Vajadzības gadījumā būtu jāpiemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību 351. panta otrā daļa.

(42) Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, veicināt un izveidot labi darbojošos iekšējo tirgu un veicināt preču zīmju reģistrēšanu, pārvaldību un aizsardzību Savienībā izaugsmes un konkurētspējas interesēs, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(43) Personas datu apstrādi, ko dalībvalstīs veic saskaņā ar šo direktīvu, reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1).

(44) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (2) 28. panta 2. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2013. gada 11. jūlijā sniedza atzinumu.

(45) Pienākumam šo direktīvu transponēt valstu tiesību aktos būtu jāattiecas vienīgi uz noteikumiem, ar kuriem paredzēti būtiski grozījumi salīdzinājumā ar iepriekšējo direktīvu. Pienākums transponēt noteikumus, kas nav grozīti, izriet no iepriekšējās direktīvas.

(46) Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi saskaņā ar Direktīvu 2008/95/EK attiecībā uz termiņu Padomes Direktīvas 89/104/EEK (3) transponēšanu valsts tiesību aktos, kā noteikts Direktīvas 2008/95/EK I pielikuma B daļā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

Šo direktīvu piemēro ikvienai preču zīmei attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kura ir reģistrācijas priekšmets vai uz kuru attiecas reģistrācijas pieteikums dalībvalstī, kā individuālai preču zīmei, garantijai vai sertifikācijas zīmei vai kolektīvai preču zīmei, vai kas ir reģistrācijas vai reģistrācijas pieteikuma priekšmets Beniluksa valstu Intelektuālā īpašuma birojā vai dalībvalstī spēkā esošas starptautiskas reģistrācijas priekšmets.

23.12.2015.L 336/6 Eiropas Savienības Oficiālais VēstnesisLV

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(3) Padomes Pirmā direktīva 89/104/EEK (1988. gada 21. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 40, 11.2.1989., 1. lpp.).

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

a) “birojs” ir attiecīgās dalībvalsts centrālais rūpnieciskā īpašuma birojs vai Beniluksa valstu Intelektuālā īpašuma birojs, kam uzticēta preču zīmju reģistrēšana;

b) “reģistrs” ir preču zīmju reģistrs, ko uztur birojs.

2. NODAĻA

MATERIĀLĀS PREČU ZĪMJU TIESĪBAS

1. IEDAĻA

Apzīmējumi, no kuriem var sastāvēt preču zīme

3. pants

Apzīmējumi, no kā var sastāvēt preču zīme

Preču zīme var sastāvēt no jebkuriem apzīmējumiem, jo īpaši no vārdiem, ieskaitot personvārdus, vai zīmējumiem, burtiem, cipariem, krāsām, preču vai preču iepakojuma formas vai skaņām, ar noteikumu, ka:

a) šādi apzīmējumi ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpo­ jumiem; un

b) reģistrā šādus apzīmējumus var atveidot tādā veidā, kas ļauj kompetentajām iestādēm un sabiedrībai skaidri un precīzi noteikt, kas ir to īpašniekam piešķirtās aizsardzības priekšmets.

2. IEDAĻA

Atteikuma vai spēkā neesamības pamati

4. pants

Absolūtie atteikuma vai spēkā neesamības pamati

1. Nereģistrē vai reģistrēšanas gadījumā atzīst par spēkā neesošiem:

a) apzīmējumus, kas nevar veidot preču zīmi;

b) preču zīmes, kam nav nekādas atšķirtspējas;

c) preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējumiem vai norādēm, kuras var lietot komercdarbībā, lai apzīmētu preču vai pakalpojumu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi vai preču izgatavošanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku, vai citas preču vai pakalpojumu īpašības;

d) preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējumiem vai norādēm, kuras ir kļuvušas vispārpieņemtas ikdienas valodā vai bona fide un iedibinātās paražās;

e) apzīmējumus, kas sastāv tikai no:

i) formas vai citām īpašībām, kas izriet no pašu preču būtības;

ii) preču formas vai citām īpašībām, kas vajadzīgas tehniska rezultāta iegūšanai;

iii) formas vai citām īpašībām, kas piešķir precēm būtisku vērtību;

f) preču zīmes, kas ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai pieņemtajiem morāles principiem;

g) preču zīmes, kas ar savu raksturu var maldināt sabiedrību, piemēram, par preču vai pakalpojumu īpašībām, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi;

23.12.2015. L 336/7Eiropas Savienības Oficiālais VēstnesisLV

h) preču zīmes, kuras nav atļāvušas kompetentas iestādes un kuras ir jāatsaka vai jāatzīst par spēkā neesošām, ievērojot Parīzes konvencijas 6.ter pantu;

i) preču zīmes, kas ir izslēgtas no reģistrācijas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai attiecīgās dalībvalsts tiesībām vai starptautiskajiem nolīgumiem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība vai attiecīgā dalībvalsts un kuros paredzēta cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība;

j) preču zīmes, kuras ir izslēgtas no reģistrācijas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai starptautiskiem nolīgumiem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība un kuros paredzēta tradicionālo apzīmējumu attiecībā uz vīnu aizsardzība;

k) preču zīmes, kuras ir izslēgtas no reģistrācijas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai starptautiskiem nolīgumiem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība un kuros paredzēta garantētu tradicionālo īpatnību aizsardzība;

l) preču zīmes, kuras sastāv no vai būtiskajos elementos atveido kādas agrākas augu šķirnes nosaukumu, kas ir reģistrēts saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai attiecīgās dalībvalsts tiesībām, vai starptautiskiem nolīgumiem, kuros Savienība vai attiecīgā dalībvalsts ir puse, un kuros ir paredzēta augu šķirņu aizsardzība, un kuras attiecas uz tās pašas vai tuvu radniecīgas augu sugas šķirnēm.

2. Preču zīmi var atzīt par spēkā neesošu, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika iesniegts negodprātīgi. Ikviena dalībvalsts var arī paredzēt, ka šādu preču zīmi nereģistrē.

3. Ikviena dalībvalsts var paredzēt, ka preču zīmi nereģistrē vai, ja tā ir reģistrēta, to atzīst par spēkā neesošu, ja un ciktāl:

a) šīs preču zīmes lietošanu var aizliegt saskaņā ar tādu tiesību normām, kas nav attiecīgās dalībvalsts vai Savienības tiesību akti par preču zīmēm;

b) preču zīme ietver apzīmējumu ar augstu simbolisko vērtību, jo īpaši reliģisku simbolu;

c) preču zīme ietver simbolus, emblēmas un ģerboņus, uz ko neattiecas Parīzes konvencijas 6.ter pants un kas ir sabiedrības interešu lokā, ja vien kompetentā iestāde nav piekritusi šīs preču zīmes reģistrācijai atbilstoši dalībvalsts tiesībām.

4. Preču zīmi neatsaka reģistrēt saskaņā ar 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, ja pirms reģistrācijas pieteikuma datuma tās lietošanā preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju. Preču zīmi minēto iemeslu dēļ neatzīst par spēkā neesošu, ja pirms pieteikuma spēkā neesamības atzīšanai iesniegšanas datuma preču zīme tās lietošanas rezultātā ir ieguvusi atšķirtspēju.

5. Ikviena dalībvalsts var paredzēt, ka 4. punktu piemēro arī tad, ja atšķirtspēja iegūta pēc reģistrācijas pieteikuma datuma, bet pirms reģistrācijas datuma.

5. pants

Relatīvie atteikuma vai spēkā neesamības pamati

1. Preču zīmi nereģistrē vai, ja tā ir reģistrēta, var atzīt par spēkā neesošu, ja:

a) tā ir identiska agrākai preču zīmei un preces vai pakalpojumi, kam preču zīme pieteikta vai reģistrēta, ir identiski precēm vai pakalpojumiem, kuriem tiek aizsargāta agrākā preču zīme;

b) tās identiskuma vai līdzības agrākai preču zīmei dēļ un preču zīmju aptverto preču vai pakalpojumu identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja, ka sabiedrība šīs preču zīmes var sajaukt; sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju ar agrāko preču zīmi.

2. “Agrākas preču zīmes” 1. punkta nozīmē ir:

a) šādas preču zīmes ar reģistrācijas pieteikuma datumu, kas ir agrāks nekā reģistrācijas pieteikuma datums attiecīgajai preču zīmei, vajadzības gadījumā ņemot vērā prioritātes, kas prasītas šīm preču zīmēm:

i) ES preču zīmes;

ii) preču zīmes, kas reģistrētas attiecīgajā dalībvalstī vai – Beļģijas, Luksemburgas vai Nīderlandes gadījumā – Beniluksa valstu Intelektuālā īpašuma birojā;

iii) preču zīmes, kas reģistrētas saskaņā ar starptautisku vienošanos un ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī;

23.12.2015.L 336/8 Eiropas Savienības Oficiālais VēstnesisLV

b) ES preču zīmes, kurām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 207/2009 pamatoti pieprasīta senioritāte no a) apakšpunkta ii) un iii) punktā minētas preču zīmes, pat ja pēdējā preču zīme ir dzēsta pēc īpašnieka iniciatīvas vai zaudējusi spēku, izbeidzoties reģistrācijas spēkā esamības termiņam;

c) šā punkta a) un b) apakšpunktā minēto preču zīmju pieteikumi, ja tās tiek reģistrētas;

d) preču zīmes, kas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma dienā vai attiecīgajā gadījumā prioritātes datumā, kura pieprasīta attiecībā uz preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, ir plaši pazīstamas attiecīgajā dalībvalstī nozīmē, kādā vārdi “plaši pazīstams” tiek lietoti Parīzes konvencijas 6.bis pantā.

3. Turklāt preču zīmi nereģistrē vai, ja tā ir reģistrēta, var atzīt par spēkā neesošu, ja:

a) tā ir identiska vai līdzīga agrākai preču zīmei neatkarīgi no tā, vai preces vai pakalpojumi, par kuriem ir iesniegts minētās preču zīmes pieteikums vai veikta tās reģistrācija, ir identiski, līdzīgi vai nav līdzīgi tām precēm vai pakalpo­ jumiem, kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, ja tai ir reputācija dalībvalstī, attiecībā uz kuru ir iesniegts reģistrācijas pieteikums vai kurā preču zīme ir reģistrēta, vai – agrākas ES preču zīmes gadījumā – ja tai ir reputācija Savienībā, un vēlākās preču zīmes lietošanā bez pamatota iemesla varētu netaisnīgi gūt labumu no minētās agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai tai kaitēt;

b) preču zīmes īpašnieka aģents vai pārstāvis piesaka tās reģistrāciju savā vārdā bez īpašnieka piekrišanas, ja vien aģents vai pārstāvis nepamato savu rīcību;

c) un ciktāl – saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, kas paredz cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību:

i) pirms preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma vai pirms pieteikumam prasītā prioritātes datuma ir bijis iesniegts pieteikums par cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai attiecīgās dalībvalsts tiesībām, ja vien tas vēlāk ir reģistrēts;

ii) ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi personai, kam saskaņā ar attiecīgajām tiesībām ir atļauts izmantot no tiem izrietošās tiesības, ir piešķirtas tiesības aizliegt lietot vēlāku preču zīmi.

4. Dalībvalsts var paredzēt, ka preču zīmi nereģistrē vai, ja tā ir reģistrēta, atzīst par spēkā neesošu, ja un ciktāl:

a) tiesības uz nereģistrētu preču zīmi vai citu komercdarbībā lietotu apzīmējumu iegūtas pirms vēlākas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai pirms vēlākās preču zīmes reģistrācijas pieteikumam pieprasītās prioritātes datuma un šī nereģistrētā preču zīme vai cits apzīmējums piešķir tās īpašniekam tiesības aizliegt vēlākas preču zīmes lietošanu;

b) preču zīmes lietošanu var aizliegt, pamatojoties uz agrākām tiesībām, kas nav minētas šā panta 2. punktā un šā punkta a) apakšpunktā, jo īpaši:

i) tiesībām uz vārdu;

ii) tiesībām uz personas attēlu;

iii) autortiesībām;

iv) rūpnieciskā īpašuma tiesībām;

c) preču zīmi iespējams sajaukt ar agrāku preču zīmi, kas aizsargāta ārvalstīs, ar noteikumu, ka pieteikuma dienā pieteikuma iesniedzējs rīkojies negodprātīgi.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgos apstākļos nav pienākuma atteikt reģistrāciju vai atzīt preču zīmi par spēkā neesošu, ja agrākās preču zīmes vai citu agrāku tiesību īpašnieks piekrīt vēlākās preču zīmes reģistrācijai.

6. Jebkura dalībvalstis var paredzēt, ka, atkāpjoties no 1. līdz 5. punktam, reģistrācijas atteikuma vai spēkā neesamības pamatus, kas ir spēkā minētajā dalībvalstī pirms dienas, kurā stājas spēkā normas, kas nepieciešamas, lai ievērotu Direktīvu 89/104/EEK, piemēro tām preču zīmēm, kurām pieteikums iesniegts pirms šīs dienas.

23.12.2015. L 336/9Eiropas Savienības Oficiālais VēstnesisLV

6. pants

Preču zīmes spēkā neesamības vai atcelšanas noteikšana a posteriori

Ja ES preču zīmei ir pieprasīta senioritāte no tādas valsts preču zīmes vai preču zīmes, kas ir reģistrēta saskaņā ar starptautisku vienošanos un kas ir spēkā šajā dalībvalstī, bet ir dzēsta pēc īpašnieka iniciatīvas vai zaudējusi spēku, izbeidzoties reģistrācijas spēkā esamības termiņam, tās preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu vai atcelšanu, kura ir pamatā senioritātes prasījumam, var noteikt a posteriori ar noteikumu, ka to atzīt par spēkā neesošu vai atcelt varēja arī laikā, kad attiecīgā preču zīme tika dzēsta pēc īpašnieka iniciatīvas vai zaudēja spēku, izbeidzoties reģistrācijas spēkā esamības termiņam. Šādā gadījumā senioritāte zaudē tiesiskās sekas.

7. pants

Atteikuma vai spēkā neesamības pamati attiecībā tikai uz dažām precēm vai pakalpojumiem

Ja preču zīmes reģistrācijas atteikuma vai spēkā neesamības pamati pastāv attiecībā tikai uz dažām precēm vai pakalpo­ jumiem, kam šī preču zīme tikusi pieteikta vai reģistrēta, reģistrācijas atteikums vai spēkā neesamība attiecas tikai uz šīm precēm vai pakalpojumiem.

8. pants

Agrākas preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas neesamība, kas liedz reģistrētu preču zīmi atzīt par spēkā neesošu

Pieteikums atzīšanai par spēkā neesošu, pamatojoties uz agrāku preču zīmi, netiek apmierināts ar dienu, kad iesniegts, ja tas nebūtu apmierināts vēlākās preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datumā vai prioritātes datumā jebkura no šādiem iemesliem dēļ:

a) agrākā preču zīme, kuru var atzīt par spēkā neesošu saskaņā ar 4. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, vēl nebija ieguvusi atšķirtspēju, kā minēts 4. panta 4. punktā;

b) pieteikums atzīšanai par spēkā neesošu ir pamatots ar 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu, un agrākā preču zīme vēl nebija ieguvusi pietiekamu atšķirtspēju, lai būtu pamats atzīt sajaukšanas iespēju 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē;

c) pieteikums atzīšanai par spēkā neesošu ir pamatots ar 5. panta 3. punkta a) apakšpunktu, un agrākā preču zīme vēl nebija ieguvusi pietiekamu reputāciju 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

9. pants

Atzīšanas par spēkā neesošu nepieļaušana samierināšanās dēļ

1. Ja 5. panta 2. punktā vai 5. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās agrākās preču zīmes īpašnieks dalībvalstī piecu secīgu gadu laikā ir akceptējis vēlākas preču zīmes, kas reģistrēta šajā dalībvalstī, lietošanu, tajā pašā laikā apzinoties šo lietošanu, minētajam īpašniekam vairs nav tiesību, pamatojoties uz šo agrāko preču zīmi, pieteikt vēlākās preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuriem šī vēlākā preču zīme tikusi lietota, ja vien vēlākās preču zīmes reģistrācija nav pieteikta negodprātīgi.

2. Dalībvalstis var paredzēt, ka šī panta 1. punktu attiecina uz jebkādu 5. panta 4. punkta a) vai b) apakšpunktā norādītu agrāku tiesību īpašnieku.

3. Šā panta 1. un 2. punktā norādītajos gadījumos vēlāk reģistrētās preču zīmes īpašniekam nav tiesību iebilst pret agrāko tiesību izmantošanu, pat ja šīs tiesības vairs nevar vērst pret vēlāko preču zīmi.

23.12.2015.L 336/10 Eiropas Savienības Oficiālais VēstnesisLV

3. IEDAĻA

Piešķirtās tiesības un to ierobežojumi

10. pants

Preču zīmes piešķirtās tiesības

1. Preču zīmes reģistrācija piešķir īpašniekam izņēmuma tiesības uz to.

2. Neskarot tiesību īpašnieku tiesības, kas iegūtas pirms reģistrētās preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datuma vai prioritātes datuma, minētās reģistrētās preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizkavēt visas trešās personas, kam nav viņa piekrišanas, lietot komercdarbībā jebkuru apzīmējumu saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, ja:

a) apzīmējums ir identisks preču zīmei un tiek lietots saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski tiem, kuriem šī preču zīme reģistrēta;

b) apzīmējums ir identisks vai līdzīgs preču zīmei un tiek lietots saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski vai līdzīgi precēm vai pakalpojumiem, kuriem preču zīme ir reģistrēta, ja pastāv iespēja, ka sabiedrība var šīs zīmes sajaukt; sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju starp apzīmējumu un preču zīmi;

c) apzīmējums ir identisks vai līdzīgs preču zīmei neatkarīgi no tā, vai to lieto saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski, līdzīgi vai nav līdzīgi tiem, kuriem šī preču zīme reģistrēta, ja pēdējai ir reputācija dalībvalstī un ja šī apzīmējuma nepamatota lietošana rada negodīgas priekšrocības vai rada kaitējumu preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai.

3. Saskaņā ar 2. punktu var aizliegt jo īpaši šādas darbības:

a) apzīmējuma piestiprināšanu precēm vai to iepakojumam;

b) preču piedāvāšanu vai to laišanu tirgū, vai uzglabāšanu minētajiem nolūkiem, lietojot apzīmējumu, vai pakalpojumu piedāvāšanu vai sniegšanu ar šo apzīmējumu;

c) preču importu vai eksportu, lietojot šo apzīmējumu;

d) lietot apzīmējumu kā komercnosaukumu vai uzņēmuma nosaukumu vai kā daļu no komercnosaukuma vai uzņēmuma nosaukuma;

e) lietot apzīmējumu uz darījumu dokumentiem un reklāmā;

f) lietot apzīmējumu salīdzinošajā reklāmā tādā veidā, kas ir pretrunā Direktīvai 2006/114/EK.

4. Neskarot īpašnieku tiesības, kas iegūtas pirms reģistrētās preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datuma vai prioritātes datuma, reģistrētas preču zīmes īpašniekam arī ir tiesības neļaut trešām personām komercdarbībā attiecīgajā dalībvalstī, kur attiecīgā preču zīme ir reģistrēta, ievest preces, neizlaižot tās brīvā apgrozībā, ja šādas preces, tostarp to iepakojums, ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir identiska preču zīmei, kas reģistrēta šādām precēm, vai kuru pēc tās būtiskajiem aspektiem nevar atšķirt no šādas preču zīmes.

Preču zīmes īpašnieka tiesības atbilstoši šā punkta pirmajai daļai netiek īstenotas, ja procedūrā, kurā jānoskaidro, vai ir noticis preču zīmes pārkāpums, un kura ir ierosināta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 608/2013, preču deklarētājs vai turētājs sniedz pierādījumus, ka reģistrētās preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt laist preces tirgū galamērķa valstī.

5. Ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktu apzīmējuma lietošanu šī panta 2. punkta b) vai c) apakšpunktā minētajos apstākļos nevarēja aizliegt pirms dienas, kad attiecīgajā dalībvalstī stājās spēkā Direktīvas 89/104/EEK ievērošanai nepieciešamās normas, uz šīs preču zīmes piešķirtajām tiesībām, lai nepieļautu apzīmējuma turpmāku lietošanu, nevar atsaukties.

6. Šā panta 1., 2., 3. un 5. punkts neietekmē normas nevienā dalībvalstī attiecībā uz aizsardzību pret apzīmējuma lietošanu citos nolūkos, nevis preču vai pakalpojumu atšķiršanai, ja minētā apzīmējuma nepamatota lietošana rada negodīgas priekšrocības, kas izriet no preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas, vai kaitē preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai.

23.12.2015. L 336/11Eiropas Savienības Oficiālais VēstnesisLV

11. pants

Tiesības aizliegt sagatavošanas darbības attiecībā uz iepakojuma vai citu līdzekļu lietošanu

Ja pastāv risks, ka iepakojums, etiķetes, birkas, drošības vai autentiskuma elementi vai ierīces, vai citi līdzekļi, kuriem attiecīgā preču zīme ir piestiprināta, varētu tikt lietoti attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, un minētā izmantošana izraisītu preču zīmes īpašnieka tiesību pārkāpumu saskaņā ar 10. panta 2. un 3. punktu, minētas preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt šādas darbības, ja tās tiek veiktas komercdarbībā:

a) apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs preču zīmei, piestiprināt iepakojumam, etiķetēm, birkām, drošības vai autentiskuma elementiem vai ierīcēm, vai jebkādiem citiem līdzekļiem, pie kuriem zīme var tikt piestiprināta;

b) piedāvāt vai laist tirgū, vai uzglabāt šādos nolūkos, vai importēt vai eksportēt iepakojumu, etiķetes, birkas, drošības vai autentiskuma elementus vai ierīces, vai jebkādus citus līdzekļus, kuriem ir piestiprināta zīme.

12. pants

Preču zīmju atveidošana vārdnīcās

Ja preču zīmes atveidošana vārdnīcā, enciklopēdijā vai līdzīgā atsauces materiālā drukātā vai elektroniskā veidā rada iespaidu, ka tas ir sugas vārds precēm vai pakalpojumiem, kuriem preču zīme ir reģistrēta, materiāla publicētājs pēc preču zīmes īpašnieka lūguma nodrošina, ka preču zīmes atveidojumam nekavējoties, bet drukātu materiālu gadījumā – ne vēlāk kā nākošajā publikācijas izdevumā – pievieno norādi, ka tā ir reģistrēta preču zīme.

13. pants

Aizliegums lietot preču zīmi, kas reģistrēta uz aģenta vai pārstāvja vārda

1. Ja preču zīmi savā vārdā ir reģistrējis tās personas aģents vai pārstāvis, kura ir minētās preču zīmes īpašnieks, un tas noticis bez īpašnieka piekrišanas, pēdējam ir tiesības veiktu vienu vai abas šādas darbības:

a) iebilst pret to, ka preču zīmi lieto viņa aģents vai pārstāvis;

b) pieprasīt attiecīgās preču zīmes nodošanu savā labā.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja aģents vai pārstāvis pamato savu rīcību.

14. pants

Preču zīmes tiesisko seku ierobežojumi

1. Preču zīme nedod tās īpašniekam tiesības aizliegt trešai personai komercdarbībā lietot:

a) trešās personas vārdu vai adresi – ja minētā trešā persona ir fiziska persona;

b) apzīmējumus vai norādes, kurām nav atšķirtspējas vai kuras attiecas uz preču vai pakalpojumu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču izgatavošanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku vai citām preču vai pakalpojumu īpašībām;

c) preču zīmi nolūkā identificēt vai norādīt uz precēm vai pakalpojumiem kā tādiem, kas pieder minētās preču zīmes īpašniekam, jo īpaši, ja preču zīmes lietošana ir vajadzīga, lai norādītu produkta vai pakalpojuma paredzēto nolūku, jo īpaši kā uz piederumiem vai rezerves daļām.

2. Šī panta 1. punktu piemēro tikai tad, ja trešā persona lietošanu veic saskaņā ar godīgu rūpniecisko vai komercda­ rījumu praksi.

3. Preču zīme nedod īpašniekam tiesības aizliegt trešai personai lietot komercdarbībā agrākas tiesības, kas ir spēkā konkrētā apvidū, ja attiecīgās dalībvalsts tiesību akti atzīst šīs tiesības un ja šīs tiesības tiek lietotas teritorijā, kurā tās ir atzītas.

23.12.2015.L 336/12 Eiropas Savienības Oficiālais VēstnesisLV

15. pants

Preču zīmes piešķirto tiesību izsmelšana

1. Preču zīme nedod īpašniekam tiesības aizliegt tās lietošanu saistībā ar precēm, ko Savienības tirgū, lietojot šo preču zīmi, laidis īpašnieks vai kas laistas tirgū ar īpašnieka piekrišanu.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja īpašniekam ir likumīgi iemesli iebilst pret preču turpmāku komercializāciju, jo īpaši – ja pēc laišanas tirgū preču stāvoklis ir izmainījies vai pasliktinājies.

16. pants

Preču zīmju lietošana

1. Ja piecu gadu laikā pēc reģistrācijas procedūras pabeigšanas dienas īpašnieks dalībvalstī nav uzsācis preču zīmes faktisku lietošanu saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, vai ja šāda lietošana tikusi pārtraukta nepārtrauktu piecu gadu laikposmu, uz preču zīmi attiecas 17. pantā, 19. panta 1. punktā, 44. panta 1. un 2. punktā un 46. panta 3. un 4. punktā paredzētās sankcijas un ierobežojumi, ja vien nepastāv īpaši iemesli tās nelietošanai.

2. Ja dalībvalsts ir paredzējusi pēcreģistrācijas iebildumu procedūru, 1. punktā minēto piecu gadu laikposmu aprēķina, sākot no dienas, kad pret attiecīgo preču zīmi vairs nevar iesniegt iebildumu, vai gadījumā, kad iebildums ir iesniegts, no dienas, kad lēmums par iebilduma procedūras izbeigšanu kļuvis galīgs vai kad iebildums ir ticis atsaukts.

3. Preču zīmēm, kuras reģistrētas saskaņā ar starptautisku vienošanos un ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī, 1. punktā minēto piecu gadu laikposmu aprēķina no dienas, kad preču zīmi vairs nevar noraidīt vai pret to iesniegt iebildumu. Ja iebildums ir iesniegts vai ir paziņots par absolūtu vai relatīvu atteikuma pamatu, attiecīgo laikposmu aprēķina no dienas, kad lēmums par iebilduma procedūras izbeigšanu vai nolēmums par absolūtu vai relatīvu atteikuma pamatu kļuvis galīgs vai kad iebildums ir ticis atsaukts.

4. Reģistrā ievada datumu, kad sākas piecu gadu laikposms, kā minēts 1. un 2. punktā.

5. Šā panta 1. punkta nolūkam lietošana ir arī šādas darbības:

a) preču zīmes lietošana tādā formā, kas atšķiras elementos, kuri neizmaina zīmes atšķirtspēju tajā formā, kādā tā tikusi reģistrēta, neatkarīgi no tā, vai attiecīgā preču zīme tādā formā, kādā tā tiek lietota, ir arī reģistrēta īpašnieka vārdā;

b) preču zīmes piestiprināšana precēm vai to iepakojumam attiecīgajā dalībvalstī tikai eksporta nolūkiem.

6. Preču zīmes lietošanu ar īpašnieka piekrišanu uzskata par īpašnieka realizētu lietošanu.

17. pants

Nelietošana kā aizstāvība pārkāpuma procedūrā

Preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt lietot apzīmējumu tikai tiktāl, ciktāl īpašnieka tiesības nevar atcelt saskaņā ar 19. pantu laikā, kad ir iesniegta prasība par pārkāpumu. Ja atbildētājs to lūdz, preču zīmes īpašnieks sniedz pierādījumus, ka piecu gadu laikposmā pirms dienas, kad iesniegta prasība, preču zīme ir faktiski lietota, kā paredzēts 16. pantā, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, un kas minēti kā prasības pamatojums, vai ka pastāv pienācīgi iemesli tās nelietošanai, ar noteikumu, ka prasības celšanas dienā preču zīmes reģistrācijas procedūra ir bijusi pabeigta pirms ne mazāk kā pieciem gadiem.

18. pants

Vēlāk reģistrētas preču zīmes īpašnieka tiesības iestāties lietā kā aizstāvība pārkāpuma procedūrā

1. Pārkāpuma procedūrā preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt lietot vēlāk reģistrētu preču zīmi, ja minētā vēlākā preču zīme netiktu atzīta par spēkā neesošu saskaņā ar 8. pantu, 9. panta 1. vai 2. punktu vai 46. panta 3. punktu.

23.12.2015. L 336/13Eiropas Savienības Oficiālais VēstnesisLV

2. Pārkāpuma procedūrā preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt lietot vēlāk reģistrētu ES preču zīmi, ja minētā vēlākā preču zīme netiktu atzīta par spēkā neesošu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 53. panta 1., 3. vai 4. punktu, 54. panta 1. vai 2. punktu vai 57. panta 2. punktu.

3. Ja preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt lietot vēlāk reģistrētu preču zīmi saskaņā ar 1. vai 2. punktu, minētās vēlāk reģistrētās preču zīmes īpašniekam nav tiesību pārkāpuma procedūrā aizliegt lietot agrāku preču zīmi, pat ja minētās agrākās tiesības vairs nevar vērst pret vēlāko preču zīmi.

4. IEDAĻA

Preču zīmes tiesību atcelšana

19. pants

Faktiskas lietošanas trūkums kā atcelšanas pamats

1. Preču zīmi var atcelt, ja nepārtrauktā piecu gadu laikposmā tā dalībvalstī nav faktiski lietota saistībā ar precēm un pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, un nav pienācīgu iemeslu tās nelietošanai.

2. Neviena persona nevar prasīt atcelt īpašnieka tiesības uz preču zīmi, ja preču zīmes faktiskā lietošana ir uzsākta vai atsākta starpposmā starp piecu gadu laikposma izbeigšanos un atcelšanas pieteikuma iesniegšanu.

3. Lietošanas uzsākšanu vai atsākšanu triju mēnešu laikposmā pirms atcelšanas pieteikuma iesniegšanas, kas sākusies, visagrākais, beidzoties nepārtrauktajam piecu gadu nelietošanas laikposmam, tomēr neņem vērā, ja uzsākšanas vai atsākšanas priekšdarbi notikuši tikai pēc tam, kad īpašnieks uzzinājis, ka var tikt iesniegts atcelšanas pieteikums.

20. pants

Preču zīmes kļūšana par sugas vārdu vai maldinošu norādi kā atcelšanas pamats

Preču zīme ir atceļama, ja pēc tās reģistrācijas dienas:

a) īpašnieka darbības vai bezdarbības rezultātā tā komercdarbībā kļuvusi par sugas vārdu produktam vai pakalpojumam, kuram tā reģistrēta;

b) preču zīmes īpašnieka lietošanas vai lietošanas ar īpašnieka piekrišanu rezultātā saistībā ar precēm vai pakalpo­ jumiem, kuriem tā reģistrēta, tā var maldināt sabiedrību, jo īpaši attiecībā uz šo preču vai pakalpojumu īpašībām, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi.

21. pants

Atcelšana attiecībā tikai uz dažām precēm vai pakalpojumiem

Ja preču zīmes atcelšanas pamats pastāv attiecībā tikai uz dažām precēm vai pakalpojumiem, kam šī preču zīme tikusi reģistrēta, atcelšana attiecas tikai uz minētajām precēm vai pakalpojumiem.

5. IEDAĻA

Preču zīmes kā īpašumtiesību objekti

22. pants

Reģistrētu preču zīmju nodošana

1. Preču zīmi var nodot atsevišķi no uzņēmuma nodošanas attiecībā uz visām vai dažām precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā ir reģistrēta.

23.12.2015.L 336/14 Eiropas Savienības Oficiālais VēstnesisLV

2. Visa uzņēmuma nodošana ietver preču zīmes nodošanu, izņemot, ja ir vienošanās par pretējo vai pastāv apstākļi, kas skaidri liek rīkoties citādi. Šo noteikumu piemēro līgumsaistībām par uzņēmuma nodošanu.

3. Dalībvalstīs ir spēkā procedūras, kas ļauj to reģistros reģistrēt nodošanu.

23. pants

Tiesības in rem

1. Preču zīmi neatkarīgi no uzņēmuma var sniegt kā galvojumu, un tā var būt tiesību in rem priekšmets.

2. Dalībvalstīs ir spēkā procedūras, kas ļauj to reģistros reģistrēt tiesības in rem.

24. pants

Izpildes panākšana

1. Preču zīme var būt izpildes darbību priekšmets.

2. Dalībvalstīs ir spēkā procedūras, kas ļauj to reģistros reģistrēt izpildes panākšanu.

25. pants

Licencēšana

1. Preču zīmi var licencēt dažām vai visām precēm vai pakalpojumiem, kam tā ir reģistrēta, un attiecībā uz visu attiecīgo dalībvalsti vai tās daļu. Licence var būt izņēmuma licence vai vienkārša.

2. Preču zīmes īpašnieks var lietot šīs preču zīmes piešķirtās tiesības pret licenciātu, kurš pārkāpj jebkuru sava licences līguma noteikumu attiecībā uz:

a) tā ilgumu;

b) formu, kādā preču zīmi var lietot, atbilstīgi reģistrācijai;

c) preču vai pakalpojumu jomu, kam piešķirta licence;

d) teritoriju, kurā preču zīmi var lietot;

e) licenciāta ražoto preču vai sniegto pakalpojumu kvalitāti.

3. Neskarot licences līguma noteikumus, licenciāts var ierosināt preču zīmes pārkāpuma procedūru tikai tad, ja tās īpašnieks tam piekrīt. Tomēr izņēmuma licences licenciāts var procedūru ierosināt, ja preču zīmes īpašnieks pēc oficiāla paziņojuma saņemšanas pienācīgā laikposmā pats neierosina pārkāpuma procedūru.

4. Licenciāts, lai saņemtu atlīdzību par tam nodarītajiem zaudējumiem, ir tiesīgs iestāties pārkāpuma procedūrā, ko ierosinājis preču zīmes īpašnieks.

5. Dalībvalstīs ir spēkā procedūras, kas ļauj to reģistros reģistrēt licences.

26. pants

Preču zīmes pieteikums kā īpašumtiesību objekts

Preču zīmju pieteikumiem piemēro 22. līdz 25. pantu.

23.12.2015. L 336/15Eiropas Savienības Oficiālais VēstnesisLV

6. IEDAĻA

Garantijas vai sertifikācijas zīmes un kolektīvās preču zīmes

27. pants

Definīcijas

Šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:

a) “garantijas vai sertifikācijas zīme” ir preču zīme, ko šādi raksturo, kad iesniedz tās pieteikumu, un kas ļauj atšķirt preces vai pakalpojumus, kurus sertificē attiecīgās zīmes īpašnieks attiecībā uz materiālu, preču izgatavošanas veidu vai pakalpojumu izpildi, kvalitāti, precizitāti vai citām īpašībām, no precēm un pakalpojumiem, kuri nav šādi sertificēti;

b) “kolektīvā preču zīme” ir preču zīme, ko šādi raksturo, kad iesniedz tās pieteikumu, un kas ļauj atšķirt tās apvienības locekļu, kura ir šīs zīmes īpašniece, preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem.

28. pants

Garantijas vai sertifikācijas zīmes

1. Dalībvalsts var nodrošināt garantijas vai sertifikācijas zīmju reģistrāciju.

2. Jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp institūcijas, iestādes un struktūras, kas ir publisko tiesību subjekti, var iesniegt garantijas vai sertifikācijas zīmes pieteikumu ar noteikumu, ka šāda persona neveic darījumdarbību, kas saistīta ar tāda veida preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, kādas sertificē.

Dalībvalstis var paredzēt, ka garantijas vai sertifikācijas zīmi nereģistrē, ja vien pieteikuma iesniedzējs nav kompetents sertificēt preces vai pakalpojumus, kuriem reģistrē sertifikācijas zīmi.

3. Dalībvalstis var paredzēt, ka garantijas vai sertifikācijas zīmes nereģistrē vai atceļ, vai atzīst par spēkā neesošām saskaņā ar pamatiem, kas nav norādīti 4., 19. un 20. pantā, ja to prasa šo zīmju funkcija.

4. Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta, dalībvalstis var paredzēt, ka apzīmējumi vai norādes, kas komercdarbībā var kalpot, lai apzīmētu preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi, var veidot garantijas vai sertifi­ kācijas zīmes. Šāda garantijas vai sertifikācijas zīme nedod īpašniekam tiesības aizliegt trešai personai lietot šādus apzīmējumus vai norādes komercdarbībā ar noteikumu, ka trešā persona tās lieto saskaņā ar godīgu rūpniecisko vai komercdarījumu praksi. Jo īpaši šādu zīmi nevar vērst pret trešo personu, kas ir tiesīga lietot ģeogrāfisku nosaukumu.

5. Šīs direktīvas 16. pantā paredzētās prasības ir izpildītas, ja garantijas vai sertifikācijas zīmi saskaņā ar 16. pantu faktiski lieto jebkura persona, kam ir tiesības to lietot.

29. pants

Kolektīvās preču zīmes

1. Dalībvalstis nodrošina kolektīvo preču zīmju reģistrāciju.

2. Kolektīvās preču zīmes var pieteikt izgatavotāju, ražotāju, pakalpojumu sniedzēju vai tirgotāju apvienības, kurām atbilstoši tiesību aktiem, kas tās reglamentē, ir spēja savā vārdā iegūt tiesības un uzņemties pienākumus, slēgt līgumus vai veikt citas juridiskas darbības, un celt prasību tiesā un tikt iesūdzētām tiesā, kā arī publisko tiesību juridiskās personas.

3. Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta, dalībvalstis var paredzēt, ka kolektīvās preču zīmes var būt apzīmējumi vai norādes, kas komercdarbībā var kalpot, lai apzīmētu preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi. Šāda kolektīvā preču zīme nedod tiesības tās īpašniekam aizliegt trešām personām minētos apzīmējumus vai norādes lietot komercdarbībā ar noteikumu, ka minētās trešās personas tās lieto saskaņā ar godīgu rūpniecisko vai komercdarījumu praksi. Minēto zīmi jo īpaši nevar vērst pret trešo personu, kam ir tiesības izmantot ģeogrāfisku nosaukumu.

23.12.2015.L 336/16 Eiropas Savienības Oficiālais VēstnesisLV

30. pants

Noteikumi, kas reglamentē kolektīvās preču zīmes lietošanu

1. Kolektīvās preču zīmes pieteikuma iesniedzējs iesniedz birojam noteikumus, kas reglamentē tās lietošanu.

2. Noteikumos, kas reglamentē tās lietošanu, norāda vismaz personas, kam atļauts zīmi lietot, apvienības līdzdalības nosacījumus un zīmes lietošanas nosacījumus, ieskaitot sankcijas. Noteikumi, kas reglamentē 29. panta 3. punktā minētās zīmes lietošanu, atļauj visām personām, kuru preču vai pakalpojumu izcelsmes vieta ir attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals, kļūt par tās apvienības locekli, kura ir zīmes īpašnieks, ar noteikumu, ka attiecīgā persona atbilst visiem pārējiem noteikumos paredzētajiem nosacījumiem.

31. pants

Pieteikuma atteikšana

1. Papildus 4. pantā paredzētajiem pamatiem preču zīmes pieteikuma atteikumam – attiecīgā gadījumā izņemot 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu par apzīmējumiem vai norādēm, kuri komercdarbībā var kalpot, lai apzīmētu preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi, un 5. pantā, neskarot biroja tiesības neveikt relatīvo pamatu ex officio pārbaudi – pieteikumu par kolektīvo preču zīmi atsaka, ja nav izpildīti 27. panta b) punkta, 29. panta vai 30. panta noteikumi vai ja noteikumi, kas reglamentē minētās kolektīvās preču zīmes lietošanu, ir pretēji sabiedriskajai kārtībai vai vispārpie­ ņemtiem morāles principiem.

2. Kolektīvās preču zīmes pieteikumu atsaka arī tad, ja sabiedrība var tikt maldināta par zīmes raksturu vai nozīmi, jo īpaši, ja to varētu uztvert citādi nekā kolektīvo preču zīmi.

3. Pieteikumu neatsaka, ja pieteikuma iesniedzējs pēc noteikumu, kas reglamentē kolektīvās preču zīmes lietošanu, grozīšanas izpilda prasības, kā minēts 1. un 2. punktā.

32. pants

Kolektīvo preču zīmju lietošana

Direktīvas 16. panta prasības ir izpildītas, ja kolektīvo preču zīmi saskaņā ar minēto pantu faktiski lieto jebkura persona, kam ir tiesības to lietot.

33. pants

Kolektīvās preču zīmes lietošanu reglamentējošo noteikumu grozīšana

1. Kolektīvās preču zīmes īpašnieks iesniedz birojam visus grozītos noteikumus, kas reglamentē lietošanu.

2. Grozījumus noteikumos, kuri reglamentē lietošanu, iekļauj reģistrā, ja vien grozītie noteikumi neatbilst 30. pantam vai neietver kādu no 31. pantā minētajiem atteikuma pamatiem.

3. Šīs direktīvas nolūkā grozījumi noteikumos, kas reglamentē lietošanu, stājas spēkā tikai no dienas, kad ziņas par minētajiem grozījumiem iekļauj reģistrā.

34. pants

Personas, kas ir tiesīgas celt prasību par pārkāpumu

1. Direktīvas 25. panta 3. un 4. punktu piemēro jebkurai personai, kam ir tiesības lietot kolektīvo preču zīmi.

2. Kolektīvās preču zīmes īpašniekam ir tiesības prasīt atlīdzību to personu vārdā, kurām ir tiesības lietot zīmi, ja minētās personas ir cietušas zaudējumus zīmes neatļautas lietošanas dēļ.

23.12.2015. L 336/17Eiropas Savienības Oficiālais VēstnesisLV

35. pants

Papildu atcelšanas pamati

Papildus 19. un 20. pantā paredzētajiem atcelšanas pamatiem kolektīvās preču zīmes īpašnieka tiesības atceļ, balstoties uz šādiem pamatiem:

a) īpašnieks neveic piemērotus pasākumus, lai novērstu preču zīmes lietošanu veidā, kurš nav savienojams ar nosacījumiem, kas noteikti noteikumos, kuri reglamentē lietošanu, tostarp jebkādos to grozījumos, kas iekļauti reģistrā;

b) veids, kādā zīmi izmanto personas, kam ir tādas tiesības, ir radījis iespēju, ka tā varētu maldināt sabiedrību 31. panta 2. punktā minētajā veidā;

c) noteikumu, kas reglamentē zīmes lietošanu, grozījums ir minēts reģistrā, pārkāpjot 33. panta 2. punktu, ja vien zīmes īpašnieks, turpmāk grozot noteikumus, kas reglamentē lietošanu, nepanāk atbilstību minētā panta prasībām.

36. pants

Papildu spēkā neesamības pamati

Papildus spēkā neesamības pamatiem, kas minēti 4. pantā – attiecīgā gadījumā izņemot 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu par apzīmējumiem vai norādēm, kas komercdarbībā var kalpot, lai apzīmētu preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi – un 5. pantā, kolektīvo preču zīmi, kas ir reģistrēta, pārkāpjot 31. pantu, atzīst par spēkā neesošu, ja vien zīmes īpašnieks, grozot noteikumus, kas reglamentē lietošanu, nepanāk atbilstību 31. panta prasībām.

3. NODAĻA

PROCEDŪRAS

1. IEDAĻA

Pieteikuma iesniegšana un reģistrācija

37. pants

Pieteikumam izvirzāmās prasības

1. Preču zīmes reģistrācijas pieteikums ietver vismaz visu šo:

a) lūgumu reģistrēt;

b) informāciju, kas identificē pieteikuma iesniedzēju;

c) to preču vai pakalpojumu sarakstu, kuriem reģistrāciju pieprasa;

d) preču zīmes atveidojumu, kas atbilst 3. panta b) punktā paredzētajām prasībām.

2. Par preču zīmes reģistrācijas pieteikumu maksā maksu, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts.

38. pants

Pieteikuma iesniegšanas datums

1. Preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datums ir diena, kurā pieteikuma iesniedzējs birojā iesniedz dokumentus, kas ietver 37. panta 1. punktā norādīto informāciju.

2. Dalībvalstis papildus var noteikt, ka pieteikuma iesniegšanas datums tiek noteikts ar dienu, kad ir samaksāta maksa, kā minēts 37. panta 2. punktā.

23.12.2015.L 336/18 Eiropas Savienības Oficiālais VēstnesisLV

39. pants

Preču un pakalpojumu apzīmējumi un klasifikācija

1. Preces un pakalpojumus, kuriem iesniedz preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, klasificē saskaņā ar klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar 1957. gada 15. jūnija Nicas nolīgumu par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām (“Nicas klasifikācija”).

2. Preces un pakalpojumus, attiecībā uz kuriem pieprasa aizsardzību, pieteikuma iesniedzējs identificē ar pietiekamu skaidrību un precizitāti, lai, pamatojoties vienīgi uz iepriekšminēto, ļautu kompetentajām iestādēm un uzņēmējiem noteikt pieprasītās aizsardzības apmēru.

3. Šā panta 2. punkta nolūkā var izmantot Nicas klasifikācijas klašu virsrakstos ietvertos vispārīgos apzīmējumus vai citus vispārīgos terminus ar noteikumu, ka tie atbilst šajā pantā paredzētajiem nepieciešamajiem standartiem par skaidrību un precizitāti.

4. Birojs noraida pieteikumu attiecībā uz norādēm vai terminiem, kas ir neskaidri vai neprecīzi, ja pieteikuma iesniedzējs neierosina pieņemamu formulējumu šim nolūkam biroja noteiktajā termiņā.

5. Vispārīgo terminu izmantošanu, tostarp Nicas klasifikācijas klašu virsrakstos ietvertos vispārīgos apzīmējumus, interpretē kā tādus, kas ietver visas preces vai pakalpojumus, uz kuriem attiecas konkrētā apzīmējuma vai termina burtiskā nozīme. Šādu apzīmējumu vai terminu izmantošanu neinterpretē kā tādu, kas ietver prasījumus uz precēm vai pakalpojumiem, uz kuriem tie neattiecas.

6. Ja pieteikuma iesniedzējs lūdz reģistrāciju attiecībā uz vairāk nekā vienu klasi, pieteikuma iesniedzējs sagrupē preces un pakalpojumus atbilstīgi Nicas klasifikācijas klasēm, pirms katras grupas norādot tās klases numuru, kurai pieder attiecīgā preču vai pakalpojumu grupa, un klases sakārto secīgi.

7. Preces un pakalpojumus neuzskata par savstarpēji līdzīgiem, pamatojoties uz to, ka tie iekļauti vienā un tajā pašā Nicas klasifikācijas klasē. Preces un pakalpojumus neuzskata par savstarpēji atšķirīgiem, pamatojoties uz to, ka tie iekļauti dažādās Nicas klasifikācijas klasēs.

40. pants

Trešo personu apsvērumi

1. Dalībvalstis var paredzēt, ka pirms preču zīmes reģistrācijas jebkura fiziska vai juridiska persona un grupa vai organizācija, kas pārstāv izgatavotājus, ražotājus, pakalpojumu sniedzējus, tirgotājus vai patērētājus, var iesniegt birojam rakstiskus apsvērumus, norādot pamatus, kādēļ preču zīmi nebūtu jāreģistrē ex officio.

Pirmajā daļā minētās personas un grupas vai organizācijas nav dalībnieki biroja procedūrās.

2. Papildus šā panta 1. punktā minētajiem pamatiem jebkura fiziska vai juridiska persona un jebkura grupa vai organizācija, kas pārstāv izgatavotājus, ražotājus, pakalpojumu sniedzējus, tirgotājus vai patērētājus, var iesniegt birojam rakstiskus apsvērumus, norādot konkrētus pamatus, kādēļ kolektīvās preču zīmes pieteikums būtu jāatsaka saskaņā ar 31. panta 1. un 2. punktu. Šo noteikumu var attiecināt arī uz sertifikācijas un garantijas zīmēm, ja tās reglamentē dalībvalstīs.

41. pants

Pieteikumu un reģistrāciju sadalīšana

Pieteikuma iesniedzējs vai īpašnieks var sadalīt valsts preču zīmes pieteikumu vai reģistrāciju divos vai vairākos atsevišķos pieteikumos vai reģistrācijās, nosūtot birojam paziņojumu un par katru nodalīto pieteikumu vai reģistrāciju norādot tās sākotnējā pieteikumā vai reģistrācijā iekļautās preces vai pakalpojumus, kas iekļaujamas nodalītajos pieteikumos vai reģistrācijās.

23.12.2015. L 336/19Eiropas Savienības Oficiālais VēstnesisLV

42. pants

Maksas par klasēm

Dalībvalstis var paredzēt, ka par preču zīmes pieteikšanu un atjaunošanu ir maksājama papildu maksa par katru preču un pakalpojumu klasi, kas pārsniedz pirmo klasi.

2. IEDAĻA

Iebildumu, atcelšanas un spēkā neesamības procedūras

43. pants

Iebildumu procedūra

1. Dalībvalstis savos birojos nodrošina efektīvu un ātru administratīvo procedūru iebildumiem pret preču zīmes pieteikuma reģistrāciju, pamatojoties uz 5. pantā minētajiem pamatiem.

2. Šā panta 1. punktā minētā administratīvā procedūra paredz vismaz to, ka agrākas preču zīmes īpašnieks, kā minēts 5. panta 2. punktā un 5. panta 3. punkta a) apakšpunktā, un persona, kurai saskaņā ar attiecīgajām tiesībām ir atļauts izmantot tiesības, kas izriet no aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kā minēts 5. panta 3. punkta c) apakšpunktā, ir tiesīgs iesniegt paziņojumu par iebildumu. Paziņojumu par iebildumu var iesniegt, pamatojoties uz vienu vai vairākām agrākām tiesībām, ja tās visas pieder vienam un tam pašam īpašniekam, un pamatojoties uz visām precēm vai pakalpojumiem vai to daļu, attiecībā uz ko agrākās tiesības ir aizsargātas vai pieteiktas, un to var vērst pret visām precēm vai pakalpojumiem vai to daļu, attiecībā uz ko apstrīdētā zīme ir pieteikta.

3. Pusēm pēc to kopīga lūguma piešķir vismaz divus mēnešus iebildumu procedūrā, lai dotu iespēju panākt mierizlīgumu starp iebilduma iesniedzēju un pieteikuma iesniedzēju.

44. pants

Nelietošana kā aizstāvība iebildumu procedūrā

1. Iebildumu procedūrā, ievērojot 43. pantu, ja vēlāk reģistrētas preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datumā vai prioritātes datumā ir beidzies piecu gadu laikposms, kurā agrāka preču zīme bija jāuzsāk faktiski lietot, kā noteikts 16. pantā, pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma agrākas preču zīmes īpašnieks, kas iesniedzis paziņojumu par iebildumu, sniedz pierādījumus, ka agrākā preču zīme ir tikusi faktiski lietota, kā noteikts 16. pantā, piecu gadu laikposmā pirms vēlākās preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datuma vai prioritātes datuma, vai ka nelietošanai ir bijuši pienācīgi iemesli. Ja šādu pierādījumu nav, iebildumu noraida.

2. Ja agrākā preču zīme ir lietota tikai saistībā ar daļu preču vai pakalpojumu, kuriem tā ir reģistrēta, iebilduma izskatīšanas nolūkos, kā minēts 1. punktā, uzskata, ka tā ir reģistrēta tikai minētajām precēm vai pakalpojumiem.

3. Šī panta 1. un 2. punktu piemēro arī gadījumos, kad agrākā preču zīme ir ES preču zīme. Šādā gadījumā to, vai ES preču zīme ir faktiski lietota, nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 15. pantu.

45. pants

Atcelšanas vai atzīšanas par spēkā neesošu procedūra

1. Neskarot pušu tiesības iesniegt pārsūdzību tiesās, dalībvalstis savos birojos nodrošina efektīvu un ātru adminis­ tratīvu procedūru preču zīmes atcelšanai vai atzīšanai par spēkā neesošu.

23.12.2015.L 336/20 Eiropas Savienības Oficiālais VēstnesisLV

2. Administratīvā atcelšanas procedūra nodrošina, ka preču zīmi atceļ, pamatojoties uz 19. un 20. pantā minētajiem pamatiem.

3. Administratīvā spēkā neesamības atzīšanas procedūra nodrošina, ka preču zīmi atzīst par spēkā neesošu, pamatojoties vismaz uz šādiem pamatiem:

a) preču zīmi nedrīkstēja reģistrēt, jo tā neatbilda 4. panta prasībām;

b) preču zīmi nedrīkstēja reģistrēt, jo pastāv agrākas tiesības 5. panta 1. līdz 3. punkta nozīmē.

4. Administratīvā procedūra nodrošina, ka pieteikumu atcelšanai vai atzīšanai par spēkā neesošu ir tiesības iesniegt vismaz šādos gadījumos:

a) šā panta 2. punkta un 3. punkta) apakšpunkta gadījumā – jebkura fiziska vai juridiska persona vai arī grupa vai organizācija, kas izveidota, lai pārstāvētu izgatavotājus, ražotājus, pakalpojumu sniedzējus, tirgotājus vai patērētājus, un kam atbilstoši tiesību normām, kas to reglamentē, ir spēja savā vārdā celt prasību tiesā un tikt iesūdzētai tiesā;

b) šā panta 3. punkta b) apakšpunkts – agrākas preču zīmes īpašnieks, kā minēts 5. panta 2. punktā un 5. panta 3. punkta a) apakšpunktā, un persona, kurai saskaņā ar attiecīgajām tiesībām ir atļauts izmantot tiesības, kas izriet no aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kā minēts 5. panta 3. punkta c) apakšpunktā.

5. Pieteikumu atcelšanai vai atzīšanai par spēkā neesošu var vērst pret visām precēm vai pakalpojumiem, kuriem apstrīdētā preču zīme ir reģistrēta, vai pret to daļu.

6. Pieteikumu atzīšanai par spēkā neesošu var iesniegt, pamatojoties uz vienu vai vairākām agrākām tiesībām, ja vien tās visas pieder vienam un tam pašam īpašniekam.

46. pants

Nelietošana kā aizstāvība atzīšanas par spēkā neesošu procedūrā

1. Procedūrā atzīšanai par spēkā neesošu, pamatojoties uz reģistrētu preču zīmi ar agrāku pieteikuma iesniegšanas datumu vai prioritātes datumu, ja vēlākas preču zīmes īpašnieks to pieprasa, agrākas preču zīmes īpašnieks sniedz pierādījumus par to, ka piecu gadu laikposmā pirms dienas, kad iesniegts pieteikums atzīšanai par spēkā neesošu, agrākā preču zīme ir faktiski lietota, kā minēts 16. pantā, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā ir reģistrēta un kuri norādīti kā pieteikuma pamatojums, vai ka ir pamatoti iemesli nelietošanai, ar noteikumu, ka dienā, kad iesniegts pieteikums atzīšanai par spēkā neesošu, agrākās preču zīmes reģistrācijas procedūra ir beigusies pirms ne mazāk kā pieciem gadiem.

2. Ja vēlākas preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datumā vai prioritātes datumā ir beidzies piecu gadu laikposms, kurā agrākā preču zīme bija jāuzsāk faktiski lietot, kā noteikts 16. pantā, agrākās preču zīmes īpašnieks papildus saskaņā ar šā panta 1. punktu pieprasītajiem pierādījumiem sniedz pierādījumus, ka attiecīgā preču zīme ir faktiski lietota piecu gadu laikposmā pirms pieteikuma iesniegšanas datuma vai prioritātes datuma vai ka nelietošanai ir bijuši pienācīgi iemesli.

3. Ja netiek iesniegti 1. un 2. punktā minētie pierādījumi, pieteikumu atzīšanai par spēkā neesošu, pamatojoties uz agrāku preču zīmi, noraida.

4. Ja agrākā preču zīme saskaņā ar 16. pantu ir lietota tikai saistībā ar daļu preču vai pakalpojumu, kam tā ir reģistrēta, pieteikuma atzīšanai par spēkā neesošu izskatīšanas nolūkos uzskata, ka tā ir reģistrēta tikai šīm precēm vai pakalpojumiem.

5. Šī panta 1. līdz 4. punktu piemēro arī gadījumos, ja agrākā preču zīme ir ES preču zīme. Šādā gadījumā to, vai ES preču zīme ir faktiski lietota, nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 15. pantu.

23.12.2015. L 336/21Eiropas Savienības Oficiālais VēstnesisLV

47. pants

Atcelšanas un spēkā neesamības sekas

1. Uzskata, ka reģistrētai preču zīmei kopš atcelšanas pieteikuma iesniegšanas brīža nav bijis šajā direktīvā noteikto seku tiktāl, ciktāl īpašnieka tiesības ir atceltas. Lēmumā par atcelšanas pieteikumu pēc kādas puses lūguma var noteikt agrāku datumu, kurā radies pamats atcelšanai.

2. Uzskata, ka preču zīmei jau no paša sākuma nav bijis šajā direktīvā noteikto tiesisko seku tiktāl, ciktāl preču zīme ir atzīta par spēkā neesošu.

3. IEDAĻA

Reģistrācijas ilgums un atjaunošana

48. pants

Reģistrācijas ilgums

1. Preču zīmes reģistrē uz desmit gadiem no pieteikuma iesniegšanas datuma.

2. Reģistrāciju var atjaunot saskaņā ar 49. pantu uz turpmākiem desmit gadu laikposmiem.

49. pants

Atjaunošana

1. Preču zīmes reģistrāciju atjauno pēc preču zīmes īpašnieka lūguma vai jebkuras tādas personas lūguma, kurai saskaņā ar tiesību aktiem vai līgumu ir atļauts to darīt, ar noteikumu, ka ir samaksāta atjaunošanas maksa. Dalībvalstis var paredzēt, ka par šādu lūgumu uzskata atjaunošanas maksas saņemšanu.

2. Birojs informē preču zīmes īpašnieku par reģistrācijas termiņa beigšanos vismaz sešus mēnešus pirms minētās beigšanās. Birojs nav atbildīgs par to, ja tas šādu informāciju nav sniedzis.

3. Lūgumu par reģistrācijas atjaunošanu iesniedz un atjaunošanas maksu samaksā laikposmā, kas ir vismaz seši mēneši tieši pirms reģistrācijas beigšanās. Ja tas nav izdarīts, lūgumu var iesniegt turpmākā sešu mēnešu laikposmā uzreiz pēc reģistrācijas vai tās vēlākas atjaunošanas termiņa beigām. Reģistrācijas atjaunošanas maksu un papildmaksu samaksā minētajā turpmākajā laikposmā.

4. Ja pieteikums ir iesniegts vai maksa samaksāta tikai par dažām precēm vai pakalpojumiem, kuriem preču zīme reģistrēta, reģistrāciju atjauno tikai šīm precēm vai pakalpojumiem.

5. Reģistrācijas atjaunojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc esošās reģistrācijas termiņa beigām. Atjaunojumu reģistrē reģistrā.

4. IEDAĻA

Saziņa ar biroju

50. pants

Saziņa ar biroju

Procedūru dalībnieki vai to pārstāvji, ja tādi ir iecelti, norāda oficiālu adresi, kas izmantojama visai oficiālajai saziņai ar biroju. Dalībvalstīm ir tiesības pieprasīt, lai šāda oficiālā adrese būtu Eiropas Ekonomikas zonā.

23.12.2015.L 336/22 Eiropas Savienības Oficiālais VēstnesisLV

4. NODAĻA

SADARBĪBA ADMINISTRATĪVAJĀ JOMĀ

51. pants

Sadarbība preču zīmju reģistrācijas un pārvaldības jomā

Biroji brīvprātīgi efektīvi sadarbojas savā starpā un ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju, lai veicinātu prakses un instrumentu konverģenci saistībā ar preču zīmju ekspertīzi un reģistrāciju.

52. pants

Sadarbība citās jomās

Biroji brīvprātīgi efektīvi sadarbojas savā starpā un ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju visās citās savas darbības jomās, kas nav minētas 51. pantā un kas ir būtiskas preču zīmju aizsardzībai Savienībā.

5. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

53. pants

Datu aizsardzība

Uz jebkādu personas datu apstrādi, kas dalībvalstīs tiek veikta saistībā ar šo direktīvu, attiecas valstu tiesību akti, ar ko tiek īstenota Direktīva 95/46/EK.

54. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu 3. līdz 6. panta, 8. līdz 14. panta, 16., 17. un 18. panta, 22. līdz 39. panta, 41., 43. līdz 50. panta prasības vēlākais līdz 2019. gada 14. janvārim. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu 45. panta prasības vēlākais līdz 2023. gada 14. janvārim. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Tās iekļauj arī paziņojumu, ka atsauces spēkā esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uz direktīvu, kas atcelta ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējams minētais paziņojums.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

55. pants

Atcelšana

Direktīvu 2008/95/EK atceļ no 2019. gada 15. janvāra, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem Direktīvas 89/104/EEK transponēšanai valsts tiesībās, kā norādīts Direktīvas 2008/95/EK I pielikuma B daļā.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu pielikumā.

23.12.2015. L 336/23Eiropas Savienības Oficiālais VēstnesisLV

56. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Direktīvas 1., 7., 15., 19., 20., 21. un 54. līdz 57. pantu piemēro no 2019. gada 15. janvāra.

57. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2015. gada 16. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs N. SCHMIT

23.12.2015.L 336/24 Eiropas Savienības Oficiālais VēstnesisLV

PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Direktīva 2008/95/EK Šī direktīva

1. pants 1. pants

— 2. pants

2. pants 3. pants

3. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunkts 4. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunkts

— 4. panta 1. punkta i) līdz l) apakšpunkts

3. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunkts 4. panta 3. punkta a) līdz c) apakšpunkts

3. panta 2. punkta d) apakšpunkts 4. panta 2. punkts

3. panta 3. punkta pirmais teikums 4. panta 4. punkta pirmais teikums

— 4. panta 4. punkta otrais teikums

3. panta 3. punkta otrais teikums 4. panta 5. punkts

3. panta 4. punkts —

4. panta 1. un 2. punkts 5. panta 1. un 2. punkts

4. panta 3. punkts un 4. punkta a) apakšpunkts 5. panta 3. punkta a) apakšpunkts

— 5. panta 3. punkta b) apakšpunkts

— 5. panta 3. punkta c) apakšpunkts

4. panta 4. punkta b) un c) apakšpunkts 5. panta 4. punkta a) un b) apakšpunkts

4. panta 4. punkta d) līdz f) apakšpunkts —

4. panta 4. punkta g) apakšpunkts 5. panta 4. punkta c) apakšpunkts

4. panta 5. un 6. punkts 5. panta 5. un 6. punkts

— 8. pants

5. panta 1. punkta pirmais teikums 10. panta 1. punkts

5. panta 1. punkta otrais teikums, ievaddaļa 10. panta 2. punkts, teikuma ievaddaļa

5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts 10. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts

5. panta 2. punkts 10. panta 2. punkta c) apakšpunkts

5. panta 3. punkta a) līdz c) apakšpunkts 10. panta 3. punkta a) līdz c) apakšpunkts

— 10. panta 3. punkta d) apakšpunkts

5. panta 3. punkta d) apakšpunkts 10. panta 3. punkta e) apakšpunkts

— 10. panta 3. punkta f) apakšpunkts

— 10. panta 4. punkts

5. panta 4. un 5. punkts 10. panta 5. un 6. punkts

— 11. pants

— 12. pants

— 13. pants

23.12.2015. L 336/25Eiropas Savienības Oficiālais VēstnesisLV

Direktīva 2008/95/EK Šī direktīva

6. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunkts 14. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunkts un 2. punkts

6. panta 2. punkts 14. panta 3. punkts

7. pants 15. pants

8. panta 1. un 2. punkts 25. panta 1. līdz 2. punkts

— 25. panta 3. līdz 5. punkts

9. pants 9. pants

10. panta 1. punkta pirmā daļa 16. panta 1. punkts

— 16. panta 2. līdz 4. punkts

10. panta 1. punkta otrā daļa 16. panta 5. punkts

10. panta 2. punkts 16. panta 6. punkts

10. panta 3. punkts —

11. panta 1. punkts 46. panta 1. līdz 3. punkts

11. panta 2. punkts 44. panta 1. punkts

11. panta 3. punkts 17. pants

11. panta 4. punkts 17. pants, 44. panta 2. punkts un 46. panta 4. punkts

— 18. pants

12. panta 1. punkta pirmā daļa 19. panta 1. punkts

12. panta 1. punkta otrā daļa 19. panta 2. punkts

12. panta 1. punkta trešā daļa 19. panta 3. punkts

12. panta 2. punkts 20. pants

13. pants 7. un 21. pants

14. pants 6. pants

— 22. līdz 24. pants

— 26. pants

— 27. pants

15. panta 1. punkts 28. panta 1. un 3. punkts

15. panta 2. punkts 28. panta 4. punkts

— 28. panta 2. un 5. punkts

— 29. pants līdz 54. panta 1. punktam

16. pants 54. panta 2. punkts

17. pants 55. pants

18. pants 56. pants

19. pants 57. pants

23.12.2015.L 336/26 Eiropas Savienības Oficiālais VēstnesisLV